Vienā deserta karotītē augsnes dzīvo miljoniem mikroorganismu. Dzīvojot kolonijās, viņi kaut ko dara… Ja nebūtu aktīvo mikroorganismu, augsnes elementi un to savienojumi paši par sevi nevarētu gūt labumu.

Iedomājieties saimniecību, kas ir pilnībā apgādāta ar tehniku, darbarīkiem un instrumentiem, bet… bez zemnieka, bez agronoma, bez cilvēkiem. Cik daudz un ko šāda saimniecība izaudzēs? Tāpēc, lai pareizi izmantotu rīkus, ir vajadzīgi cilvēki, kas zina, ko un kad izdarīt, lai radītu vērtību. Tieši tas pats attiecas uz augsni – mikroorganismi, kas veic specifiskas funkcijas – tie ir augsnes apstrādātāji, agronomi, mehanizatori, katram ir sava funkcija, un katrs zina, kas un kad jādara.

Dzīvīga augsne

Katrs zemnieks ir dzirdējis šo divu vārdu kombināciju. Ikviens vēlas dzīvotspējīgu augsni, jo zina, ka augsnes dzīvotspēja ir tieši saistīta ar augiem. Bet tagad, pirms turpinām, vienosimies par to, kas ir “dzīvotspējīga augsne”? Uz brīdi atgriezīsimies pie miljona tējkarotītē – katram mikroorganismam ir sava specifiska funkcija, un ne visas tās ir derīgas augiem.

Sēņu patogēni – mikroskopiskas sēnes, kas izraisa augu slimības (Puccinia spp. – rūsa, Fusarium spp. – fuzarioze, Septoria sp. – septorioze, Blumeria sp. – miltrasa, Bipolaris sp. – lapu brūnplankumainība, Verticillium sp. – verticiloze, Sclerotinia sp. – baltā puve u. c.) – tā arī ir dzīvība! Tāpēc dzīvīga augsne pati par sevi nenozīmē funkcionāli efektīvu, nemaz nerunājot par veselīgu augsni.

Ir svarīgi, lai noteiktos augšanas posmos laukā dominējošā loma būtu mikroorganismiem, kas veic vajadzīgo darbu un dara to efektīvi. Piemēram, Trichoderma spp. mikroskopisko sēņu ir vairāk nekā sugu, kas atšķiras pēc savām īpašībām un spējām. Bacillus spp. baktēriju ir vairāk nekā 400 sugu, tām piemīt atšķirīgas funkcionālas īpašības. Konkrēts baktēriju celms veic konkrētu funkciju, un baktērijai ar vienu un to pašu nosaukumu ne vienmēr piemitīs tāda pati īpašība – tas atkarīgs no klimata zonas un augsnes, kurā baktērija attīstījusies.

Vai jūsu augsne ir dzīvotspējīga? Droši vien, ka jā. Vai tā ir funkcionāli dzīvotspējīga? Ja uz lauka redzat slimības pazīmes vai ja augsnes kvalitātes rādītāji pasliktinās, atbilde, visticamāk, ir negatīva. Kāpēc?

Monokultūru lauks

Kviešu lauks, rapša lauks vai lauks, kas attiecīgajā gadā ir paredzēts citām kultūrām, tiek saukts par monokultūras lauku. Kad aug viena veida augi, sāk dominēt noteiktu sugu mikroorganismi, kuru dzīves cikls pielāgojas šiem augiem. Rodas nelīdzsvarotība, un samazinās funkcionālo mikroorganismu daudzveidība. Nākamajā veģetācijas periodā lielas platības monokultūras sējumā sāk dominēt augiem kaitīgi mikroorganismi. Patogēni – augu slimību izraisītāji mikroorganismi barojas ar svešu pieejamu barību, vairojas, bet pretī neko nedod.

Augsnē patogēni sastopami, taču tie nedrīkst dominēt! Monokultūras laukā trūkst augu sugu daudzveidības, arī funkcionālās mikrobioloģiskās daudzveidības. Patogēniem nav atbilstošas konkurences, tāpēc to attīstībai nav pretestības.

Dzīvība augsnē nepārtraukti mainās

Ziemā, kad augsnes temperatūra nokrīt zem +5 °C, veģetācija apstājas, tāpēc samazinās arī augsnē esošo mikroorganismu, tostarp funkcionālo baktēriju populācija. Mikroskopiskās patogēnās sēnes, piemēram, Fusarium nivale (pavasara pelējuma izraisītājs), ir izturīgākas pret temperatūras izmaiņām, tās var turpināt augt līdz pat -6 °C temperatūrai.

Palielinoties augsnes temperatūrai un atjaunojoties augu veģetācijai, nepieciešamība pēc mikroorganismiem, kas atbild par barības vielu pieejamību augiem, ievērojami palielinās. Šie mikroorganismi ir vajadzīgi tieši šajā laikā, bet laukā aug monokultūras sējums, un mikroorganismu bioloģiskā daudzveidība ir samazinājusies, tāpēc augi nebarojas tik labi, kā vajadzētu.

Pirms vasarāju sējas gan barošanās nodrošināšanai nepieciešamo, gan patogēnās funkcijas mikroorganismu populācija ir samazinājusies. Tajā laikā vasarāju sējumiem gatavojamajā laukā nav nekā, kam barot augsnes mikroorganismus – visu ziemu veģetācija nav notikusi. Pēc vasarāju sējas ir liela nepieciešamība pēc funkcionālajiem mikroorganismiem, bet lauks tam nav gatavs.

Pēc ražas novākšanas augsni klāj augu atlieku segums, kas sver daudzas tonnas. Lai gan tas ir liels organiskā oglekļa un barības vielu avots, tomēr augsnē šajā laikā nedominē galvenie sadalītāji – mikroskopiskās sēnes. Pirms tam sēnes nevarēja savairoties, jo tām nebija, ar ko baroties. Tomēr uz augu atliekām esošajām patogēnajām sēnēm ir mehānisms, ka tās var augt gan uz dzīviem, gan atmirušiem augiem, un, barojoties ar atmirušām organiskajām vielām (no augu atliekām), tās palielina savu populāciju un gatavojas sagaidīt nākamo sējumu. Barības vielas netiek efektīvi izmantotas, patogēniem ir daudz barības vielu, lai tās varētu vairoties.

Augsnes mikrobioloģisko funkciju var atjaunot

Pielāgojoties sējuma mikrobioloģiskajai sezonalitātei, funkcionālo baktēriju vai sēņu sadalītāju populāciju augsnē varam atjaunot un ievērojami samazināt negatīvās monokultūras un sezonalitātes ietekmi uz sējumu.

Atjaunojoties veģetācijai pavasarī, kad augiem vajag pieejamas barības vielas, pirmajā smidzināšanas reizē sējumos izsmidzinātais baktēriju produkts Biomas GROW nodrošinās, ka augu barošanās procesā nepieciešamās baktērijas sakņu zonā būs līdz pašām veģetācijas perioda beigām. Augs necietīs no P, K un N trūkuma un attīstīsies vienmērīgi. “Bioversio” ikgadējie izmēģinājumi kopš 2016. gada parāda, ka šāda Biomass GROW lietošana nodrošinās 7–9 % ražas pieaugumu vai jau pirmajā sezonā kompensēs 23 % visu mēslošanas līdzekļu samazināšanu no saimniecības ierasti patērētā daudzuma.

Ar augsnes baktērijām Biomas GROW augs nejutīs barības vielu trūkumu veģetācijas laikā	Pretpatogēnās baktērijas augsnē var aizsargāt saknes no mikroskopiskajām sēnēm, kas izraisa slimības

Veģetācijas sākumā vasarājos, tāpat kā ziemājos, Biomas GROW baktērijas vairosies sakņu zonā, piesaistīs augiem slāpekli no atmosfēras un izšķīdinās P un K no nešķīstošiem savienojumiem augsnē. Biomas PROTECT baktērijas, kas arī vairosies sakņu zonā, aizsargās saknes no patogēniem, tāpēc augi attīstīsies veselīgāki. Produkts ir aktīvs pret plaša spektra sēņu izcelsmes patogēniem, piemēram, Fusarium, Verticillium, Botrytis, Bipolaris u.c.

Augsnes mikrobioloģija ir svarīga augkopības kategorija. Ja mēs rūpēsimies par augsni, tā rūpēsies par mūsu sējumiem.

Kritiskie brīži, kad nepieciešams augsnē iestrādāt funkcionālos augsnes mikroorganismus.

1. Pavasarī pēc veģetācijas atjaunošanās	2. Veģetācijas sākumā	3. Pēc ražas novākšanas
Produkts: Biomas GROW	Produkti: Biomas GROW , Biomas PROTECT	Produkts: Biomas ORGANIC